Smēķēšana jau izsenis ir nodarbe, ar kuru laiku īsina gan jauni, gan veci abu dzimumu un visu profesiju pārstāvji. Jā, laika īsināšana varēja būt īstais vārds daudziem no mums, kuri reizēm pat jau pusaudža gados pamēģinājuši, kā smēķēšana iedarbojas uz pašsajūtu. Vienaudžu rīcības pamudināti, jaunieši gluži dabiski vēlas zināt, ko tas nozīmē. Pieradums un atkarība rodas tikai vēlāk; sākumā aptveram vienīgi to, ka smēķēšana ir „stilīga”, jo tai piemīt aizliegtā augļa garša. Parasti vecāki un skolotāji aizliedz lietot cigaretes, līdz ar to smēķēšana kļūst īpaši pievilcīga. Slepena rīcība un noliegšana pieder pie spēles, kas savukārt pastiprina adrenalīnu, un smēķējot labās sajūtas tiek papildinātas ar azarta motīvu, turklāt divkārt. Tabakā esošais nikotīns pats par sevi stimulē nervu sistēmas darbību, tas paaugstina sirdsdarbību un asinsspiedienu.

Lielākā daļa cilvēku sāk smēķēt jau tīņu gados, kas izraisa atkarību pieaugušo vecumā. Lai atmestu smēķēšanu, vajadzīgs liels gribasspēks. Kā stāsta Ansis Jurģis Stabingis savās lekcijās par gribasspēku un apzinātību, viens no lielākajiem ienaidniekiem smēķēšanas atmešanā ir nepareiza attieksme. Ja mēs aizvien sakām sev: „tikai šo vienu”, tad visticamāk šis paņēmiens nostrādās arī nākamo un aiznākamo reizi. Motivācija „tikai vienu” noder pozitīvu gribas pavēļu gadījumā, piemēram, „šodien es smēķēšu tikai vienu cigareti mazāk, kā parasti”. Tad šis lēmums var ierosināt vēl vienu atteikšanos, un nākamo, līdz inerces iekustināti, mēs nonākam pie vēlamā cigarešu skaita dienā. Smēķēšana nomāc smaržas un garšas izjūtas. Smēķētāji atzīst, ka viņu nodarbošanās mazina apetīti, tāpēc dažkārt izmanto to svara kontrolēšanai. Taču pēc smēķēšanas pārtraukšanas svars parasti pieaug, un arī šis fakts kavē mainīt dzīvesveidu.

Protams, jauni cilvēki smēķē tādēļ, ka grib līdzināties saviem draugiem. Nereti, redzot apkārt smēķējošus pieaugušos, jaunieši atdarina arī viņus. Bieži vien smēķēšanu izraisa sabiedrības spiediens - jaunietim ir svarīgi justies pieņemtam, tādēļ viņš smēķē, lai neatšķirtos no citiem.

Pieaugušo motivācija ir atšķirīga. Parastais lietošanas cēlonis ir stress, bet nikotīns piedāvā relaksējošu mirkli. Tiek paātrināta nervu sistēmas darbība, mums šķiet, ka mēs gūstam vairāk enerģijas, tāpēc pēc cigaretes jūtamies atpūtušies. Ne velti ārsti rosina iegaumēt tieši šo faktoru - atbrīvojošo un nomierinošo elpas vilcienu. Arī dziļi un mierīgi ieelpojot, mēs varam iegūt stresa tūlītēju samazināšanos. Diemžēl daudzi nemaz nenonāk ārstu aprūpes lokā, jo pārstāv zemi atalgoto un neregulāri nodarbināto slāni. Vieglākais veids, kā sevi palutināt, ir tieši tabakas lietošana.

Tabakai ir sena vēsture. Maiju cilts indiāņi atstājuši liecības par šo augu, parādot tās lietošanas veidus zīmējumos. Tabaku indiāņi audzējuši jau sen, pirms Amerikā ieradās iekarotāji no Spānijas. Mūsdienās tabakas vēstures pieminēšana rada lielu kārdinājumu attaisnot tās lietošanu. Taču jāatceras, ka senās ciltis lietojušas tabaku gan medicīniskiem, gan reliģiskiem nolūkiem, taču tā nav bijusi ikdienišķa nodarbe. Dēļ nepareiziem un pārmērīgiem smēķēšanas paradumiem modernā sabiedrība arvien vairāk kaitē savai veselībai. Tāpēc valstis ierobežo smēķēšanu.

Eiropas Savienības ietvaros tiek izsludināti aizvien krasāki aizliegumi. Šā gada maijā Latvija pieņēma jauno Tabakas aprites likumu, kas paredz stingrākus ierobežojumus gan tabakas lietotājiem, gan tās reklāmai. Likums paredz aizliegt smēķēšanu grūtnieču klātbūtnē, saglabājas aizliegums smēķēt blakus bērnam. Ierobežota arī elektronisko cigarešu lietošana. Piemēram, aizliegts izplatīt elektroniskās cigaretes un nikotīnu saturošus šķīdumus ar interneta starpniecību, kā arī tos nedrīkst reklamēt.