Daudzi smēķētāji uztver cigarešu daudzuma ierobežošanu, kā soli pretī atmešanai vai kā mēģinājumu kontrolēt atkarību no nikotīna, kā arī daudzi ārsti to iesaka darīt.
Protams, jo mazāk smēķējat, jo labāk jums klājas, taču kā solis pretī brīvībai šī ierobežošana ir fatāla.
Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo šis smēķētājs ir vissliktākajā pozīcijā. Viņš joprojām ir atkarīgs no nikotīna.
Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo viņš pastāvīgi ilgojas pēc nākamās cigaretes.
Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo pirms tam viņš aizsmēķēja, kad vien vēlējās, tādējādi remdējot “atradināšanās simptomus”. Tagad papildus ikdienas spriedzei un stresam viņš patiesībā nolemj sevi pastāvīgiem “atradināšanās simptomiem”. Viņš kļūst nelaimīgs un nesavaldīgs.
Nepalīdzēs atmest smēķēšanu, jo agrāk cigaretes nesagādāja viņam baudu un viņš pat neapzinājās, ka izsmēķē tās. Tas notika automātiski.
Vienīgās cigaretes, viņaprāt, sagādāja prieku, tika aizdegtas pēc atturēšanās perioda (no rīta, pēc maltītes utt.) Tagad, kad viņš katru cigareti gaida par stundu ilgāk, viņš izbauda katru no tām un jo ilgāk viņš cieš, jo labāka šī cigarete liekas.
Galu galā jūs varat visu mūžu nodarboties ar cigarešu ierobežošanu, kā rezultātā jūs sev uzspiedīsiet liekas mocības un tā vai tā tas nebūs tas, kas palīdzēs atmest smēķēšanu. Ja mēģināsiet ierobežot cigarešu skaitu jūs tikai ierobežosiet paši sevi…