Sexerlv.info interneta žurnāls

video, latvijas video, video ziņas

Yearly Archives: 2014


by Leave a comment

Ogres dambis kļūs labāks un drošāks

Šobrīd tiek veikta Ogres upes neaplūstošā aizsargdambja rekonstrukcijas pirmā kārta. Sākotnēji, lai mazinātu plūdu risku Sia ”Riga rent” veic Ogres upes aizsērēšanas rezultātā izveidojušos saliņu norakšanu līdz gultnes dolomīta slānim, dārzkopības sabiedrības ”Ogre” rajonā. Kā paredzēts, pirmās un otrās kārtas ietvaros, tiek likvidēts pārrāvums, kā arī pabeigta slūžu un sūkņa stacijas būvniecība. Šobrīd Norupīte no caurtekas uz leju norobežota ar metāla rievpāļiem. Turpinās aizsargdambja viļņa uzbēruma veidošana, Norupītes tuvumā. Kā norāda būvinženieris, pēc likumdošanas tālākā būvniecība var norisināties pa kārtām. Paralēli šai būvniecībai norit pārējo kārtu projektēšana. Taču pārējā dambja daļas stiprināšanu, kas ir Ogres upes pusē tiks pabeigta nākošajā gadā. Kā iepriekš minēts projekts tiek finansēts ar pašvaldības līdzekļiem, kā arī vides un reģionālās attīstības ministrijas piešķirto finansējumu. Pirmās un otrās kārtas būvniecība ir jāpabeidz līdz 2013 gada 20. decembrim. Ogres iedzīvotāji cer, ka šī dambja rekonstrukcija palīdzēs izvairīties no ikgadējiem pavasara plūdiem.

Advertisements


by Leave a comment

Plāno būvēt biogāzes koģenerācijas staciju

Rita Lukjanova iebilst pret biogāzes koģenerācijas stacijas celtniecību Demenes pagastā. Sieviete dzīvo vien pārsimts metru attālumā no sadzīves atkritumu poligona. Arī jauno biogāzes koģenerācijas staciju plānots celt pretī viņas saimniecībai. Biogāzes koģenerācijas stacijā siltums un enerģija tiks saražoti no sadzīves atkritumiem. Gan Rita, gan pārējie pagasta iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pārstrādājot atkritumus smaka un vides piesārņojums ir neizbēgams. Eiropas savienības nosacījumi prasa, lai Latvijā līdz 2020 gadam 40% enerģijas saražotu no atjaunojamiem energoresursiem, kā apliecina koģenerācijas stacijas pārstāvji, šajā iecerē ir atrasts risinājums kā pārstrādāt atkritumus un mazinātu to nepatīkamo aromātu. Koģenerācijas stacijas cikls būšot noslēgts un troksni neradīs. Saražotā enerģija tiks pārdota Latvenergo. Savukārt siltums tiks izmantots koģenerācijas stacijas darbībai un atkritumu sildīšanai, lai tajos neveidotos videi kaitīgas baktērijas. Koģenerācijas stacijas būvniecībai paredzēts ieguldīt 900 000 latu. Tās jauda būs neliela un peļņa no stacijas darbības arī nebūšot. Ir jau pieredzēts, ka jaunas idejas iedzīvotāji uzņem diezgan pavēsi, taču šoreiz arī paši projekta virzītāji nespēja īsti paskaidrot, kāds tad īsti būšot ieguvums no šīs stacijas.


by Leave a comment

Prognozē cenu kāpumu lauksaimniecības zemei

Izvērtējot 2011 gada un 2012 gada lauksaimniecības zemju pirkšanas un pārdošanas darījumus, valsts zemes dienests nolēmis 2014 gadā palielināt bāzes cenu lauksaimniecības zemei Latvijā. Piemēram, Ventspils novadā lauksaimniecības zemes vērtība esot zemāka par tirgus vērtību, nākamgad cenu kāpumu prognozē arī Ventspils pusē. Lauksaimniecības zeme kļūs dārgāka pa 15% līdz 30%. Izmaiņas zemes kadastrālajā vērtībā atspoguļosies arī reālās tirgus cenās un pārdošanas dokumentos. Ja pirms 2010 gada vairākumu zemes iepirka ārzemnieki, tad šobrīd vairāk zemi pērk latvieši. 2014 gadā tiks palielināts arī nekustamā īpašuma nodoklis, jo tas saistīts ar zemes bāzes cenu. Zeme tā ir maizes klēts, tā mēdz teikt zemnieki. Ligita apstrādā vairāk kā 1000 hektāru zemes, tāpēc nodokļu palielinājumu viņas saimniecība izjutīs īpaši. Darījumos cena Ventspils novadā tiek norādīta kā 1000 līdz 1200 latu par hektāru. Realitātē zemes cena var atšķirties un tas ir iemesls, kāpēc valsts zemes dienests nolēmis bāzes cenas un tirgus cenas izlīdzināt.


by Leave a comment

Veiksmīgākais jaunais zemnieks dzīvo Rēzeknes novadā

Rēzeknes novadā dzīvojošais Artūrs Tjušs ticis atzīts par 2013. gada veiksmīgāko jauno zemnieku, par ko viņam piešķirta ikgadējā Sējēja balva. Artūrs savā saimniecībā ”Meža grumuži” apsaimnieko ap 200 hektāru lielu platību. Artūrs saimniekot sācis kopā ar vecākiem un ģimenes īpašumu savās rokās pārņēmis 2009. gadā. Artūrs uzskata, ka atzinību būtu jāsaņem ikvienam, kas šodien saimnieko laukos. Jo katrs zemnieks ne tikai apgādā savu ģimeni, bet arī iekopj tīrumus un padara Latvijas laukus pievilcīgākus, kā arī nodrošina darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Artūrs un Marija Tjuši par saimniecības paplašināšanos pagaidām nerunā, tomēr atzīst, ka graudkopība ir saistoša un interesanta nozare un tā ļauj sasnieg arī personīgos mērķus. Galvenais ir panākt, lai saimnieciskā darbība būtu stabila arī brīžos, kad rodas kādi sarežģījumi. ”Mežu grumužu” saimnieki ir lepni par to, ka viņiem piešķirta balva, kā Latvijas veiksmīgākajiem jaunajiem zemniekiem, lai arī viņu darbošanos ikdienā lielā balva nemainīs. Marija un Artūrs arī ikdienā gatavi strādāt ar pilnu atdevi.


by Leave a comment

Būvnieku ķīlnieki

Tiskādu vidusskolas audzēkņi spiesti mācīties pirms dažiem gadiem slēgtajā Daugaviešu pamatskolā:

Šis mācību gads Tiskādu vidusskolai sākās citā ēkā, jo izglītības iestādē joprojām norit remontdarbi. Skolēni un pedagogi skolā cerēja atgriezties pēc rudens brīvdienām, taču skolas rekonstrukcijas darbi uz priekšu nav pavirzījušies nemaz. Rēzeknes novada pašvaldības projekta vadītāja uzsver, ka viņiem neesot paveicies ar būvnieku, jo tas ir uzņēmies saistības pabeigt būvdarbus noteiktajos termiņos, bet to nespēj paveikt. Sia ”111 metri” pilnvarotais pārstāvis skaidro, ka objekts pēc pēdējās vienošanās esot bijis jānodod 15. novembrī, tomēr ņemot vērā dažādus sarežģījumus tas nav izdevies. Lai gan uzņēmums, kas veic būvdarbus apgalvo, ka objektā strādā ap 40 cilvēku, Rēzeknes pašvaldības speciālisti apsekojot būvlaukumu satiek vien 20 strādniekus. Ieilgušo rekonstrukcijas darbu dēļ vairums Tiskādu vidusskolas skolēnu uz Rogovikiem ir spiesti doties pat 30 kilometrus tālu. Vecāki ir neapmierināti, ka bērni no rītiem spiesti celties agrāk un pilnvērtīgu mācību procesu traucē arī citas neērtības. Tagad būvuzņēmējs sola objektu pabeigt līdz Ziemassvētkiem un Rēzeknes novada pašvaldībai atliek tikai cerēt, ka šoreiz tas piepildīsies.


by Leave a comment

Pāreja no analogās uz virszemes TV

Latvijā ir sākusies un beigusies pāreja no analogās uz virszemes tv, kuru jau var izmēģināt Latvijas iedzīvotāji. Ir padomājis par visām iedzīvotāju interesēm, bērniem būs pieejami bērnu tv kanāli, sporta faniem būs pieejami sporta tv kanāli, u.t.t. Līdz ar analogās tv atslēgšanu kanālu skaits pieaugs līdz pat 70 un iedzīvotāji tos varēs izvēlēties atbilstoši savām interesēm un iespējām. Kompānijas pārstāvji norāda, ka ir izveidotas dažādas tematiskās pakas un jebkurš cilvēks varēs izvēlēties sev tīkamāko, katrai pakai būs arī atšķirīga cena. Lai uztvertu ciparu tv ir nepieciešama stacionārā antena un mpg4 televīzijas uztvērējs. Antenas cena un tv uztvērēja cenas ir dažādas, atkarīgas no tā kur tos iegādājas, jāpiebilst, ka jaunākās paaudzes televizoriem dekoders nav nepieciešams. Visu, kas nepieciešams ciparu tv uztveršanai ir iespējams iegādāties pie dīleriem, vai citiem izplatītājiem.


by Leave a comment

Mazdas vadītājs taranē ātro palīdzību

Rēzeknē 18. novembra un Dārza ielas krustojumā notika sadursme starp ātrās neatliekamās palīdzības auto un automašīnu mazda. Kā stāsta notikumu aculiecinieki ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības auto ar ieslēgtām bākugunīm no slimnīcas virzienā uz atbrīvošanas aleju, brauca uz izsaukuma vietu. Savukārt vieglās automašīnas šoferis centās lielā ātrumā vēl šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas, braucot pa Dārza ielu virzienā uz pilskalna pusi. Krustojumā vieglās automašīnas vadītājs ietriecies ātrās neatliekamās palīdzības automašīnas aizmugurējā sānā, kā rezultātā ātrās neatliekamās palīdzības auto apgāzās. Vieglajā automašīnā atradās divi pasažieri, kuri avārijā necieta. Savukārt ātrās neatliekamās palīdzības automašīnā brauca trīs pasažieri, šoferis medmāsa un ārsts. Medmāsa guva galvas un ķermeņa sasitumus, tāpēc šobrīd atrodas slimnīcā, tomēr viņas stāvoklis vērtējams kā stabils. Kā konstatēja policija ne vienas ne otras mašīnas vadītājs sēžoties pie stūres, nebija alkohola reibumā.


by Leave a comment

Svin aroda svētkus

Pēc pamatprofesijas Anita Dagnija Glaudāne ir ķīmiķe. Mūžu pavadījusi dzimtajā Mārciemes pagastā, Madonas novadā, bet kopš 90 gadu beigām strādā par sociālo darbinieci. Kad laikiem mainoties izputēja ķīmiskā rūpnīca ”Airesols” pati kļuva par bezdarbnieci un izbaudīja ko nozīmē palikt bez darba, ar trim skolojamiem bērniem. Anita uzsver, ka sociālais darbinieks nav tikai pabalstu dalītājs. Daudzreiz palīdz cilvēciska izrunāšanās un uzklausīšana. Sagaidot aroda svētkus Anita kopā ar citiem kolēģiem pulcējās novada centrā, kur tika pateikts paldies par darbu, ko nevar izmērīt ne stundās, ne negulētajās naktīs. Kur nu vēl atalgojumā, kas nesasniedz pat 300 latu pirms nodokļu nomaksas. Sociālie darbinieki atzīst, ka pārāk lielu daļu laiku aizņem birokrātiskais slogs. Mazāki papīra darbi ļautu vairāk laika atvēlēt dzīvām sarunām ar cilvēku, kas dažreiz cilvēkam ir svarīgāk nekā skaisti sarakstīti papīri. Taču līdzās rūpēm šodien priekšplānā izvirzās gandarījums par paveikto, prieks par kolēģiem un dienas izskaņā kopīgs brauciens uz teātra izrādi Rīgā.


by Leave a comment

Brīvprātīgo patruļas pret ”legālajām narkotikām”

Pēc oficiāli pieejamas informācijas, tā sauktās legālās narkotikas Rīgā bija iespējams nopirkt 52 tirdzniecības vietās. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, sportisti un vecāki ir pieteikuši karu šo bodīšu īpašniekiem. Un ja jau valsts patlaban neko nevar izdarīt, tad brīvprātīgie cīnīšoties saviem spēkiem. Mugurā vestes ar uzrakstu STOP DRUGS, jeb stop narkotikām un rokās plakāti ar reālu šo legālo narkotiku upuri. Tā brīvprātīgie devās uz pirmo narkotisko vielu tirdzniecības vietu Pērnavas ielā. Ja iepriekš tika teikts, ka brīvprātīgie tikai aprunāsies ar legālo narkotiku tirgotājiem, tad izrādījās, ka cīņas metodes ir pavisam savādākas. Burzma pie tirdzniecības vietas piesaista vietējo iedzīvotāju interesi, kāds vīrietis atzina, ka esot novērojis to, ka šīs narkotikas jauniešu vidū ir ļoti populāras.


by Leave a comment

Rīgas pretplūdu aizsardzības plāns

Iestājoties siltākam laikam upē sācis paaugstināties ūdens līmenis. Daugavas posmā no Ules līdz Jēkabpilij ūdens līmenis pieaug par 8 līdz 16 centimetriem diennaktī. Taču galvaspilsētai vislielākos draudus rada nevis pavasara pali, bet gan ilgstošs spēcīgs ziemeļrietumu vējš. Tas ūdeni no Rīgas jūras līča spiež atpakaļ Daugavā, paaugstinot līmeni arī Ķīšezerā un pilsētas kanālā. Esošā pretplūdu aizsargsistēma samērā labi pasargā pilsētu no plūdiem, taču eksperti atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē aplūstošās teritorijas palielināsies. Patlaban kritiskā atzīme, kad aizsardzība vairs nedarbojās ir 2,2 metri. Pēdējo 140 gadu laikā šis līmenis pārsniegts vienreiz, tas notika 1969. gadā. Tomēr 2005. gada janvāra vētrā ūdens līmenis bija pietuvojies bīstami tuvu kritiskajai atzīmei un tādēļ izstrādāts Rīgas pretplūdu aizsardzības plāns. Šis plāns paredz konkrētus mehānismus,kā pasargāt galvaspilsētas aplūstošās teritorijas, no pazušanas zem ūdens. Eksperti gan norāda , ka nogrimšana Rīgai nedraud, ja vien nesabruks uz Daugavas saceltie hidroelektrostaciju dambji.