Ielūkojoties izstādē, kļūst skaidrs, ka starp karu periodu latviešu māksla tiešām bijusi lekna un sulīga. Un kā savu laiku izteicies Anšlavs Eglītis- gleznota ar aknām. Un piedēvētajai beļģu modei , jeb ietekmei bijuši vairāki iemesli. Savukārt tie mākslinieki, kuri Beļģijā nemācījās, ar sajūsmu uzņēma un ietekmējās, gan no Rīgā sarīkotās Beļģijas mākslas izstādes, gan no tā mākslas kolekcijas dāvinājuma Latvijas valstij 1932. gadā. Kuru lielā mērā veicināja diplomāta Jāņa Lazdiņa draudzība un īpašās saiknes ar Beļģijas māksliniekiem. Šobrīd var redzēt jau kopā ne tikai šo beļģu mākslas ekspozīciju, kāda viņa bija 30 gados redzama Rīgas pilī, bet redzam arī kopā ar tiem māksliniekiem kuri tajā laikā nāca šo izstādi skatīties un ietekmējās no tās. Te minami Kārļa Padega ekspresīvie darbi. Dialogu veido Leo Svempa ”Klusā daba” un Albēra Savērisa ”Ziedi” , tonālu līdzību ar beļģu māksliniekiem var saskatīt ainavistu Edvarda Kalniņa, Valda Kalnrozes, bet vēl spēcīgāk Jāņa Liepiņa darbos.