Nomājot lētu auto vajadzētu pievērst uzmanību tā tehniskajam stāvoklim. Jāpārbauda gan riepu nodilumu pakāpe, gan vai ir rezerves ritenis. Tāpat nevajadzētu aizmirst par avārijas zīmi, ugunsdzēšamo aparātu un aptieciņu, jo visas šīs lietas Jums var būt nepieciešamas brauciena laikā. Obligāti vajadzētu veikt izmēģinājuma braucienu un pārliecināties par auto tehnisko stāvokli, jo tehniskās apskates uzlīme auto logā, ne vienmēr liecina par to, ka auto ir tehniski labā stāvoklī. Skatiet šo video, lai zinātu, kas jāzina, kad ir vēlme iznomāt auto.
Ielūkojoties izstādē, kļūst skaidrs, ka starp karu periodu latviešu māksla tiešām bijusi lekna un sulīga. Un kā savu laiku izteicies Anšlavs Eglītis- gleznota ar aknām. Un piedēvētajai beļģu modei , jeb ietekmei bijuši vairāki iemesli. Savukārt tie mākslinieki, kuri Beļģijā nemācījās, ar sajūsmu uzņēma un ietekmējās, gan no Rīgā sarīkotās Beļģijas mākslas izstādes, gan no tā mākslas kolekcijas dāvinājuma Latvijas valstij 1932. gadā. Kuru lielā mērā veicināja diplomāta Jāņa Lazdiņa draudzība un īpašās saiknes ar Beļģijas māksliniekiem. Šobrīd var redzēt jau kopā ne tikai šo beļģu mākslas ekspozīciju, kāda viņa bija 30 gados redzama Rīgas pilī, bet redzam arī kopā ar tiem māksliniekiem kuri tajā laikā nāca šo izstādi skatīties un ietekmējās no tās. Te minami Kārļa Padega ekspresīvie darbi. Dialogu veido Leo Svempa ”Klusā daba” un Albēra Savērisa ”Ziedi” , tonālu līdzību ar beļģu māksliniekiem var saskatīt ainavistu Edvarda Kalniņa, Valda Kalnrozes, bet vēl spēcīgāk Jāņa Liepiņa darbos.
Par otrā pasaules kara nacionālo partizānu nometni Grīvas mežos ”Purvsaliņās” iepriekš zināja tikai vietējie iedzīvotāji. Šeit saglabājušies apmēram seši pazemes bunkuri, kā arī apbedījumi. Tagad šeit uzstādīta piemiņas zīme visiem Grīvas mežos kritušajiem. Traģisma un pretrunu pilno Latvijas vēsturi atklāj sakritība, ka nepilna pusotra kilometra attālumā no ”Purvsaliņām” atrodas piemiņas memoriāls padomju partizāniem. Grīvas mežos ikviens arī šodien var izjust bunkuru atmosfēru, savukārt par apkārtnes iedzīvotāju nežēlīgajiem likteņiem vēsta ”Meiteņu kalniņš” , kur vācu armija nošāvusi 11 meitenes. Traģiskie vēstures notikumi risinājušies teritorijā, kas glabā dažas no skaistākajām un neparastākajām Latvijas dabas ainavām. Vienlaikus ar piemiņas zīmi ”Purvsaliņās”, Grīvas mežos atklāts skatu tornis un dabas taka. Numernes dabas parku rotā trīs ezeri, šeit ir viena no lielākajā medņu riestu vietām, savukārt mežos zied retas puķes, tostarp dzeltenā dzegužkurpīte. Sadarbojoties akciju sabiedrībai ”Lavijas valsts meži” un dabas aizsardzības pārvaldei, par Grīvas mežu skaistumu tagad var pārliecināties ikviens. Sakopjot šīs vietas un izveidojot modernu infrastruktūru, teritorija ir kļuvusi saistoša tūristiem.
Šobrīd tiek veikta Ogres upes neaplūstošā aizsargdambja rekonstrukcijas pirmā kārta. Sākotnēji, lai mazinātu plūdu risku Sia ”Riga rent” veic Ogres upes aizsērēšanas rezultātā izveidojušos saliņu norakšanu līdz gultnes dolomīta slānim, dārzkopības sabiedrības ”Ogre” rajonā. Kā paredzēts, pirmās un otrās kārtas ietvaros, tiek likvidēts pārrāvums, kā arī pabeigta slūžu un sūkņa stacijas būvniecība. Šobrīd Norupīte no caurtekas uz leju norobežota ar metāla rievpāļiem. Turpinās aizsargdambja viļņa uzbēruma veidošana, Norupītes tuvumā. Kā norāda būvinženieris, pēc likumdošanas tālākā būvniecība var norisināties pa kārtām. Paralēli šai būvniecībai norit pārējo kārtu projektēšana. Taču pārējā dambja daļas stiprināšanu, kas ir Ogres upes pusē tiks pabeigta nākošajā gadā. Kā iepriekš minēts projekts tiek finansēts ar pašvaldības līdzekļiem, kā arī vides un reģionālās attīstības ministrijas piešķirto finansējumu. Pirmās un otrās kārtas būvniecība ir jāpabeidz līdz 2013 gada 20. decembrim. Ogres iedzīvotāji cer, ka šī dambja rekonstrukcija palīdzēs izvairīties no ikgadējiem pavasara plūdiem.
Rita Lukjanova iebilst pret biogāzes koģenerācijas stacijas celtniecību Demenes pagastā. Sieviete dzīvo vien pārsimts metru attālumā no sadzīves atkritumu poligona. Arī jauno biogāzes koģenerācijas staciju plānots celt pretī viņas saimniecībai. Biogāzes koģenerācijas stacijā siltums un enerģija tiks saražoti no sadzīves atkritumiem. Gan Rita, gan pārējie pagasta iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pārstrādājot atkritumus smaka un vides piesārņojums ir neizbēgams. Eiropas savienības nosacījumi prasa, lai Latvijā līdz 2020 gadam 40% enerģijas saražotu no atjaunojamiem energoresursiem, kā apliecina koģenerācijas stacijas pārstāvji, šajā iecerē ir atrasts risinājums kā pārstrādāt atkritumus un mazinātu to nepatīkamo aromātu. Koģenerācijas stacijas cikls būšot noslēgts un troksni neradīs. Saražotā enerģija tiks pārdota Latvenergo. Savukārt siltums tiks izmantots koģenerācijas stacijas darbībai un atkritumu sildīšanai, lai tajos neveidotos videi kaitīgas baktērijas. Koģenerācijas stacijas būvniecībai paredzēts ieguldīt 900 000 latu. Tās jauda būs neliela un peļņa no stacijas darbības arī nebūšot. Ir jau pieredzēts, ka jaunas idejas iedzīvotāji uzņem diezgan pavēsi, taču šoreiz arī paši projekta virzītāji nespēja īsti paskaidrot, kāds tad īsti būšot ieguvums no šīs stacijas.
Izvērtējot 2011 gada un 2012 gada lauksaimniecības zemju pirkšanas un pārdošanas darījumus, valsts zemes dienests nolēmis 2014 gadā palielināt bāzes cenu lauksaimniecības zemei Latvijā. Piemēram, Ventspils novadā lauksaimniecības zemes vērtība esot zemāka par tirgus vērtību, nākamgad cenu kāpumu prognozē arī Ventspils pusē. Lauksaimniecības zeme kļūs dārgāka pa 15% līdz 30%. Izmaiņas zemes kadastrālajā vērtībā atspoguļosies arī reālās tirgus cenās un pārdošanas dokumentos. Ja pirms 2010 gada vairākumu zemes iepirka ārzemnieki, tad šobrīd vairāk zemi pērk latvieši. 2014 gadā tiks palielināts arī nekustamā īpašuma nodoklis, jo tas saistīts ar zemes bāzes cenu. Zeme tā ir maizes klēts, tā mēdz teikt zemnieki. Ligita apstrādā vairāk kā 1000 hektāru zemes, tāpēc nodokļu palielinājumu viņas saimniecība izjutīs īpaši. Darījumos cena Ventspils novadā tiek norādīta kā 1000 līdz 1200 latu par hektāru. Realitātē zemes cena var atšķirties un tas ir iemesls, kāpēc valsts zemes dienests nolēmis bāzes cenas un tirgus cenas izlīdzināt.
Rēzeknes novadā dzīvojošais Artūrs Tjušs ticis atzīts par 2013. gada veiksmīgāko jauno zemnieku, par ko viņam piešķirta ikgadējā Sējēja balva. Artūrs savā saimniecībā ”Meža grumuži” apsaimnieko ap 200 hektāru lielu platību. Artūrs saimniekot sācis kopā ar vecākiem un ģimenes īpašumu savās rokās pārņēmis 2009. gadā. Artūrs uzskata, ka atzinību būtu jāsaņem ikvienam, kas šodien saimnieko laukos. Jo katrs zemnieks ne tikai apgādā savu ģimeni, bet arī iekopj tīrumus un padara Latvijas laukus pievilcīgākus, kā arī nodrošina darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Artūrs un Marija Tjuši par saimniecības paplašināšanos pagaidām nerunā, tomēr atzīst, ka graudkopība ir saistoša un interesanta nozare un tā ļauj sasnieg arī personīgos mērķus. Galvenais ir panākt, lai saimnieciskā darbība būtu stabila arī brīžos, kad rodas kādi sarežģījumi. ”Mežu grumužu” saimnieki ir lepni par to, ka viņiem piešķirta balva, kā Latvijas veiksmīgākajiem jaunajiem zemniekiem, lai arī viņu darbošanos ikdienā lielā balva nemainīs. Marija un Artūrs arī ikdienā gatavi strādāt ar pilnu atdevi.
Tiskādu vidusskolas audzēkņi spiesti mācīties pirms dažiem gadiem slēgtajā Daugaviešu pamatskolā:
Šis mācību gads Tiskādu vidusskolai sākās citā ēkā, jo izglītības iestādē joprojām norit remontdarbi. Skolēni un pedagogi skolā cerēja atgriezties pēc rudens brīvdienām, taču skolas rekonstrukcijas darbi uz priekšu nav pavirzījušies nemaz. Rēzeknes novada pašvaldības projekta vadītāja uzsver, ka viņiem neesot paveicies ar būvnieku, jo tas ir uzņēmies saistības pabeigt būvdarbus noteiktajos termiņos, bet to nespēj paveikt. Sia ”111 metri” pilnvarotais pārstāvis skaidro, ka objekts pēc pēdējās vienošanās esot bijis jānodod 15. novembrī, tomēr ņemot vērā dažādus sarežģījumus tas nav izdevies. Lai gan uzņēmums, kas veic būvdarbus apgalvo, ka objektā strādā ap 40 cilvēku, Rēzeknes pašvaldības speciālisti apsekojot būvlaukumu satiek vien 20 strādniekus. Ieilgušo rekonstrukcijas darbu dēļ vairums Tiskādu vidusskolas skolēnu uz Rogovikiem ir spiesti doties pat 30 kilometrus tālu. Vecāki ir neapmierināti, ka bērni no rītiem spiesti celties agrāk un pilnvērtīgu mācību procesu traucē arī citas neērtības. Tagad būvuzņēmējs sola objektu pabeigt līdz Ziemassvētkiem un Rēzeknes novada pašvaldībai atliek tikai cerēt, ka šoreiz tas piepildīsies.
Latvijā ir sākusies un beigusies pāreja no analogās uz virszemes tv, kuru jau var izmēģināt Latvijas iedzīvotāji. Ir padomājis par visām iedzīvotāju interesēm, bērniem būs pieejami bērnu tv kanāli, sporta faniem būs pieejami sporta tv kanāli, u.t.t. Līdz ar analogās tv atslēgšanu kanālu skaits pieaugs līdz pat 70 un iedzīvotāji tos varēs izvēlēties atbilstoši savām interesēm un iespējām. Kompānijas pārstāvji norāda, ka ir izveidotas dažādas tematiskās pakas un jebkurš cilvēks varēs izvēlēties sev tīkamāko, katrai pakai būs arī atšķirīga cena. Lai uztvertu ciparu tv ir nepieciešama stacionārā antena un mpg4 televīzijas uztvērējs. Antenas cena un tv uztvērēja cenas ir dažādas, atkarīgas no tā kur tos iegādājas, jāpiebilst, ka jaunākās paaudzes televizoriem dekoders nav nepieciešams. Visu, kas nepieciešams ciparu tv uztveršanai ir iespējams iegādāties pie dīleriem, vai citiem izplatītājiem.
Rēzeknē 18. novembra un Dārza ielas krustojumā notika sadursme starp ātrās neatliekamās palīdzības auto un automašīnu mazda. Kā stāsta notikumu aculiecinieki ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības auto ar ieslēgtām bākugunīm no slimnīcas virzienā uz atbrīvošanas aleju, brauca uz izsaukuma vietu. Savukārt vieglās automašīnas šoferis centās lielā ātrumā vēl šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas, braucot pa Dārza ielu virzienā uz pilskalna pusi. Krustojumā vieglās automašīnas vadītājs ietriecies ātrās neatliekamās palīdzības automašīnas aizmugurējā sānā, kā rezultātā ātrās neatliekamās palīdzības auto apgāzās. Vieglajā automašīnā atradās divi pasažieri, kuri avārijā necieta. Savukārt ātrās neatliekamās palīdzības automašīnā brauca trīs pasažieri, šoferis medmāsa un ārsts. Medmāsa guva galvas un ķermeņa sasitumus, tāpēc šobrīd atrodas slimnīcā, tomēr viņas stāvoklis vērtējams kā stabils. Kā konstatēja policija ne vienas ne otras mašīnas vadītājs sēžoties pie stūres, nebija alkohola reibumā.
