Sexerlv.info interneta žurnāls

video, latvijas video, video ziņas


by Leave a comment

Mazdas vadītājs taranē ātro palīdzību

Rēzeknē 18. novembra un Dārza ielas krustojumā notika sadursme starp ātrās neatliekamās palīdzības auto un automašīnu mazda. Kā stāsta notikumu aculiecinieki ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības auto ar ieslēgtām bākugunīm no slimnīcas virzienā uz atbrīvošanas aleju, brauca uz izsaukuma vietu. Savukārt vieglās automašīnas šoferis centās lielā ātrumā vēl šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas, braucot pa Dārza ielu virzienā uz pilskalna pusi. Krustojumā vieglās automašīnas vadītājs ietriecies ātrās neatliekamās palīdzības automašīnas aizmugurējā sānā, kā rezultātā ātrās neatliekamās palīdzības auto apgāzās. Vieglajā automašīnā atradās divi pasažieri, kuri avārijā necieta. Savukārt ātrās neatliekamās palīdzības automašīnā brauca trīs pasažieri, šoferis medmāsa un ārsts. Medmāsa guva galvas un ķermeņa sasitumus, tāpēc šobrīd atrodas slimnīcā, tomēr viņas stāvoklis vērtējams kā stabils. Kā konstatēja policija ne vienas ne otras mašīnas vadītājs sēžoties pie stūres, nebija alkohola reibumā.

Advertisements


by Leave a comment

Svin aroda svētkus

Pēc pamatprofesijas Anita Dagnija Glaudāne ir ķīmiķe. Mūžu pavadījusi dzimtajā Mārciemes pagastā, Madonas novadā, bet kopš 90 gadu beigām strādā par sociālo darbinieci. Kad laikiem mainoties izputēja ķīmiskā rūpnīca ”Airesols” pati kļuva par bezdarbnieci un izbaudīja ko nozīmē palikt bez darba, ar trim skolojamiem bērniem. Anita uzsver, ka sociālais darbinieks nav tikai pabalstu dalītājs. Daudzreiz palīdz cilvēciska izrunāšanās un uzklausīšana. Sagaidot aroda svētkus Anita kopā ar citiem kolēģiem pulcējās novada centrā, kur tika pateikts paldies par darbu, ko nevar izmērīt ne stundās, ne negulētajās naktīs. Kur nu vēl atalgojumā, kas nesasniedz pat 300 latu pirms nodokļu nomaksas. Sociālie darbinieki atzīst, ka pārāk lielu daļu laiku aizņem birokrātiskais slogs. Mazāki papīra darbi ļautu vairāk laika atvēlēt dzīvām sarunām ar cilvēku, kas dažreiz cilvēkam ir svarīgāk nekā skaisti sarakstīti papīri. Taču līdzās rūpēm šodien priekšplānā izvirzās gandarījums par paveikto, prieks par kolēģiem un dienas izskaņā kopīgs brauciens uz teātra izrādi Rīgā.


by Leave a comment

Brīvprātīgo patruļas pret ”legālajām narkotikām”

Pēc oficiāli pieejamas informācijas, tā sauktās legālās narkotikas Rīgā bija iespējams nopirkt 52 tirdzniecības vietās. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, sportisti un vecāki ir pieteikuši karu šo bodīšu īpašniekiem. Un ja jau valsts patlaban neko nevar izdarīt, tad brīvprātīgie cīnīšoties saviem spēkiem. Mugurā vestes ar uzrakstu STOP DRUGS, jeb stop narkotikām un rokās plakāti ar reālu šo legālo narkotiku upuri. Tā brīvprātīgie devās uz pirmo narkotisko vielu tirdzniecības vietu Pērnavas ielā. Ja iepriekš tika teikts, ka brīvprātīgie tikai aprunāsies ar legālo narkotiku tirgotājiem, tad izrādījās, ka cīņas metodes ir pavisam savādākas. Burzma pie tirdzniecības vietas piesaista vietējo iedzīvotāju interesi, kāds vīrietis atzina, ka esot novērojis to, ka šīs narkotikas jauniešu vidū ir ļoti populāras.


by Leave a comment

Rīgas pretplūdu aizsardzības plāns

Iestājoties siltākam laikam upē sācis paaugstināties ūdens līmenis. Daugavas posmā no Ules līdz Jēkabpilij ūdens līmenis pieaug par 8 līdz 16 centimetriem diennaktī. Taču galvaspilsētai vislielākos draudus rada nevis pavasara pali, bet gan ilgstošs spēcīgs ziemeļrietumu vējš. Tas ūdeni no Rīgas jūras līča spiež atpakaļ Daugavā, paaugstinot līmeni arī Ķīšezerā un pilsētas kanālā. Esošā pretplūdu aizsargsistēma samērā labi pasargā pilsētu no plūdiem, taču eksperti atzīst, ka klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē aplūstošās teritorijas palielināsies. Patlaban kritiskā atzīme, kad aizsardzība vairs nedarbojās ir 2,2 metri. Pēdējo 140 gadu laikā šis līmenis pārsniegts vienreiz, tas notika 1969. gadā. Tomēr 2005. gada janvāra vētrā ūdens līmenis bija pietuvojies bīstami tuvu kritiskajai atzīmei un tādēļ izstrādāts Rīgas pretplūdu aizsardzības plāns. Šis plāns paredz konkrētus mehānismus,kā pasargāt galvaspilsētas aplūstošās teritorijas, no pazušanas zem ūdens. Eksperti gan norāda , ka nogrimšana Rīgai nedraud, ja vien nesabruks uz Daugavas saceltie hidroelektrostaciju dambji.


by Leave a comment

Smēķēšana

Visi atceras bērnību, kad vecāki neļāva ēst šokolādi pirms pusdienām un pārlieku ilgi skatīties televīziju. Taču zemapziņā mūsu prātam ir grūti pieņemt, ka tam nav dota izvēles brīvība un kāds piespiež kaut ko darīt.

Vilšanās sajūta, kas saistīta ar nepiepildītām vēlmēm, var krāties un novest līdz iekšējam nepiepildījumam. Smēķēšana ir kā protests pret ārējo spiedienu un manipulāciju ar mūsu personisko brīvību; smēķēšana šo nepiepildījuma sajūtu it kā aizpilda, vismaz uz kādu laiku. Tomēr iekšējā tukšuma līmenis krītas tikai uz kādu laiku, tas ir, kad esam izdarījuši izvēli smēķēt, tas ir, izdarījuši paši savu - brīvu - izvēli.

Neapzinātas asociācijas, kas saistās ar smēķēšanu un visiem pagātnes “nedrīkst”, tiks aizmirstas un iegremdētas dziļumos, pieņemot savu vēlmi smēķēt. Es pirmo reizi pamēģināju smēķēt agrā bērnībā. Es jutos kā noziedznieks, jo likumā rakstīts, ka smēķēt drīkst sākot no 18 gadu vecuma. Gadi gāja uz priekšu un es turpināju smēķēt, slēpdams to no saviem vecākiem un skolotājiem, līdz pienāca mana 18 dzimšanas diena, tātad man beidzot bija izvēle; un tajā mirklī, kad es varēju izvēlēties un smēķēšana bija kļuvusi likumīga, es par to zaudēju interesi un nolēmu atmest smēķēšanu uz visiem laikiem.


by Leave a comment

Lielirbes lūgšanu nams

Latvijas piekrastē saglabājušies vien nedaudz šāda veida koka arhitektūras lūgšanu nami, kuri šobrīd iet bojā, ņemot vērā šo rajonu zemo apdzīvotību un būvniecībā izmantoto materiālu. Lielirbes baptistu lūgšanu nams no sabrukšanas ir pasargāts, tam sākusies otrā dzīve. Pērnā gada sākumā noslēgts līgums starp Ventspils pašvaldību un Latvijas baptistu draudžu savienību, par lūgšanu nama pārvietošanu. Pavasarī pie projekta darbu uzsācis arhitekts Agris Lērums. Agrim jau ir pieredze līdzīgos darbos un viņš ir arī strādājis Ventspils brīvdabas muzejā pie māju pārvešanas un restaurācijas. Vieta Ventspils novadā, Tērgales pagasta Lielirbē, kur vēl pērn atradās senais nams, nu ir sakopta. Pašā vidū uzstādot krustu kā cerību simbolu, te novietota arī piemiņas zīme. Ventspils piejūras brīvdabas muzejā Lielirbes lūgšanu namu plānots atklāt 27. maijā. Tiks ierīkota ekspozīcija, kas atspoguļos baptistu kustības vēsturi Ventspils apkārtnē un Latvijā. Namu arī plānots izmantot rīkojot pasākumus, kas nav pretrunā ar kristīgajām vērtībām.


by Leave a comment

Dobeli pārņēmuši sniegavīri

Jau tradicionāli Zemgalē decembra sākumā no sniega nav ne vēsts, tāpēc dobelnieki lēma, ka jābūt vismaz ziemas vēstnešiem. Un nu jau 4. gadu Ziemassvētku gaidīšanas laiks sākas ar sniegavīru parādi. Pilsētnieki atzīst, ka jau ieraugot pirmo sniegavīru pilsētā viņus strauji pārņemot Ziemassvētku sajūtas. Ziemas simboli satupuši visdažādākajās pilsētas vietās. Katrs no tiem ir citāds un mākslinieki katram piešķīruši savu lomu. Pie Dobeles pils bruņiniekus apsargā Elezibete Magdelāna un Hercoga Jēkaba tirgus laukumā sapūlcējušies muzikanti, bet pie novada domes savu vietu atraduši čakli un strādīgi sniegavīri. Dobelnieki un pilsētas viesi nekautrējas ņemt rokās kādu no aparātiem, kas spēj baltos milzeņus iemūžināt un izveidojusies pat savdabīga sacensība, kurš ātrāk savāks visu sniegavīru attēlus. Sniegavīrus veidojušas Latvijā zināmas tēlnieces Inta Berga un Agnese Rudzīte Kirilova, bet dobelnieki spriež, ka nākamgad vajadzētu pacensties vēl vairāk un kuplajam balto vīru pulkam piepulcēt vēl vienu, kurš attēlotu ko tādu, kas raksturīgs tikai Dobelei.


by Leave a comment

Latvijas 95. gadadienu atzīmē arī Maltas pagastā

Latvijas 95. dzimšanas dienas svinības tika rīkotas Maltas pagasta kultūras namā un šīs svinības bija ļoti kupli apmeklētas. Svinību laikā tika apbalvoti 92 maltēnieši, viņi saņēma atzinības rakstus. Latvijas jubilejā Rēzeknes pašvaldība godināja daudzus čaklus un strādīgus Maltas pagasta iedzīvotājus, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu devuši iegūldījumu pagasta un visas Latvijas izaugsmē, kā arī attīstībā. Arī Maltas pagasta goda pilsonis Rihards Ciblis saņēma atzinības rakstu, vienlaicīgi ar Latvijas valsts svētkiem Cibļa kungam iznākusi grāmata, par Latgales rotu darināšanu. Pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra bija lepns un prieka pilns, par līdz šim Maltā paveikto un dalījās ar nākotnes iecerēm, lai dzimtais pagasts tā ļaudīm kļūtu vēl pievilcīgāks. Svētku prieku kultūras nama apmeklētājiem dāvāja novada jauktais koris ”Ezerzeme” un jauniešu pūtēju orķestris ”Vikords”. Sanākušie viesi dalijās ar mīlestības pilniem vārdiem un novēlējumiem mūsu mīļajai valstij. Pēc svētku koncerta ikviens tā apmeklētājs bija patriotisku jūtu pārņemts.


by Leave a comment

O. Vācietim top jauns piemineklis

Jau 30 gadus tautas dzejnieks Ojārs Vācietis atdusas Carnikavas novada Siguļu kapsētā, tajā pašā ko pats bija izvēlējies un par kuru bija rakstījis dzejolī. Un tik pat ilgi viņa dzimšanas dienā uz kapu kopiņas gulst ziedi un iedegas svecītes, kā atgādinādamas- tevis vairs nav, bet tu esi starp mums. Gaujienas vidusskolas direktore atzīmē, ka viņu skolā katru gadu tiek atzīmētas Ojāra Vācieša gadskārtas un šajā skolā dzejnieks tiek turēts augstā godā. Atzīmējot Ojāra Vācieša, ko šodien mēdz saukt par sirdsapziņas dzejnieku, jo jau padomju laikos viņš rakstījis tiem laikiem skarbus vārdus par norisēm sabiedrībā, 8 gadskārtu. Atdusas vietā tika likts simbolisks pamatakmens piemineklim, kurš iecerēts pēc dzejoļa krājuma ”Zibens pareizrakstība” motīviem. Konkurs par kapavietas sakārtošanu tika rīkots jau 1984 gadā un projektu izstrādāja tolaik vēl jaunā arhitekte Inguna Ribene. Darbs palika nepabeigts, bet tagad putekļi atkal notrausti un ir cerība, ka reiz tas tomēr tiks uzcelts.


by Leave a comment

Atklāj jau otro Hesburger restorānu Valmierā

Sakarā ar to, ka restorāns ir ļoti pieprasīts, Valmierā tiek atvērts jau otrais restorāns. Restorāns ir izvietots divos stāvos un kopā ir izveidotas 60 sēdvietas. Šajā restorānā strādā 14 darbinieki un lai izveidotu restorānu tika investēti 1,3 miljoni eiro. Hesburger restorānā ir padomāts par ģimenēm ar bērniem, kā arī autovadītājiem, jo šajā restorānā darbojas autokase. Pie restorāna ir izvietotas divas velosipēdu novietnes un bērnu rotaļu laukums, domājot par klientu ērtībām un labsajūtu. Jaunatklātais restorāns ir videi draudzīgs, jo ēkas būvniecībā izmantotas energoefektīvas un inovatīvas tehnoloģijas, kas palīdz taupīt dabas resursus un saudzē apkārtējo vidi. Pirmais ātro ēdienu restorāns ar nosaukumu Hesburger tika atvērts 1980. gadā Somijas pilsētā Turku. Uzņēmums pakāpeniski iekaroja stabilas pozīcijas pašu mājās, kā arī tuvākajās kaimiņu valstīs. Šobrīd Hesburger vada vairāk kā 390 restorānu visā pasaulē un nodarbina 6100 darbinieku. Baltijas valstīs ir 104 restorāni, no kuriem 38 atrodas Latvijā.